Mūsdienās vairs tikai retais šaubās, ka Homo sapiens ir viena no daudzajām šīs planētas sugām, nevis kaut kas “no gaisa nokritis”. Mēs uzzinām aizvien vairāk par dzīvnieku prāta spējām, maņām, psiholoģiju un praktiski vienmēr nākas secināt, ka viņi ir sarežģītāki un mums līdzīgāki, nekā domājām. Izrādās, ka zivis jūt sāpes, veido draudzības un viņām ir laba atmiņa, cūkas daudzējādi ir gudrākas par suņiem, aitas spēj atcerēties vismaz 50 sejas, vaļiem un delfīniem piemīt kultūras iezīmes un tamlīdzīgi. Tā rezultātā pamazām pieaug cieņa pret viņiem kā mūsu līdzgaitniekiem uz šīs planētas, tomēr vienlaikus dzīvniekus audzē un nonāvē baisākos apmēros un veidos, nekā jebkad agrāk. Kā mēs līdz šādai pretrunai nonācām? Ko darīt, ja vēlamies būt godīgi un labestīgi pret viņiem?
Ar spilgtiem piemēriem ilustrēts stāsts, ko veidojis ilggadējs “dzīvnieku tēmu” pētnieks, zinātnes entuziasts, radio raidījuma “Zootehnikums” veidotājs un “Riga Animal Save” kolektīva organizators Sandris Ādminis.