Par pulvertorņa celtniecības laiku netieši liecina sienu galvenais būvmateriāls – rozā gliemeždolomīts (iegūts Salaspils akmeņlauztuvēs), kas tolaik, 17. gs 80. un 90. gados, izmantots Rīgas būvniecībā. Pulvertornī ir atrodami ar viduslaikiem saistīti būvmateriāli, piemēram, uz otro stāvu ierīkoto kāpņu sienā izmantoti lielie sarkanie ķieģeļi (28- 30 cm garumā, ap 13 cm platumā un 8 cm biezumā), bet ārsienās mazo ailu malas ietver kalta pelēka dolomīta būvdetaļas. Neimindes cietokšņa pārbūves laikā 17. gs. beigās nojaucamo Daugavgrīvas un Ādažu pils būvmateriāli atvesti otrreizējai izmantošanai.
Neimindes komandants Budbergs 1693. gadā ziņojis, ka cietokšņa pulvera pagrabs esot par mazu. Pie plānotajiem darbiem minēta pulvera pagraba atjaunošana un Pulvertorņa uzcelšana pēc ģenerālgubernatora Dālberga projekta. Pāris gadu vēlāk inženieris Georgs Palmštruks sastādījis Neimindes darbu kalkulāciju par 1695. un 1696. gadu, kurā teikts, ka Pulvertornim nepieciešami šādi materiāli: 38 asis lauztu akmeņu, 38 lasti kaļķu, 76 lasti grants, 344 lasti pelēko akmeņu, kā arī dzelzs apkalumiem un vienas dzelzs durvis. Nav zināms, vai vecais pulvera pagrabs atradies tieši zem pulvertorņa un vai tas pēc uzcelšanas saglabāts vai aizbērts.
1702. gadā inženieris Palmštruks vēstulē Vidzemes ģenerālgubernatoram ziņojis, ka pulvertorņa masīvais pārsegums vēl esot nepabeigts un nelīdzens, vajagot būvēt projektā paredzēto dzegu un tad uz latām ar kaļķa javu varēšot piestiprināt dakstiņu segumu. Senākie plāni, kur kā mazs kvadrātiņš blakus vecajai baznīcai redzams pulvertornis ir tikai pēc 1710. gada — blakus iecerētajai jaunajai baznīcai.
20. gadsimtā, pēc Otrā pasaules kara, Pulvertorni mēģināja nojaukt, taču nesekmīgi. Sabruka tikai ēkas daļa, spridzināšanas darbi netika turpināti.
2001. gada septembrī ar Raiņa lugas „Spēlēju, dancoju” izrādi Daugavgrīvas cietokšņa Pulvertornī sākās Starptautiskais jaunā teātra festivāls „Homo Novus”. Uzvedumu veidoja Lietuvas teātris Miraklis kopā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu.
Avoti
Ieva Ose. Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsture. — Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007
Arvis Pope. Rīgas galvenā nomale. – Rīga: Zelta grauds, 2005
Krasta artilērijas pulks Daugavgrīva. – Rīga: Krasta artilērijas pulka izdevums, 1938
Attēls
Cietokšņa pulvertornis. Kapteiņa Štromberga zīmējums, 1938., no grāmatas „Krasta artilērijas pulks Daugavgrīva”